OKTOBRIS’16

Tā kā es iepriekšējā ierakstā dalījos ar septembri (lasīt ŠEIT), tagad mēģināšu to pašu izdarīt ar oktobri. Nezinu, vai tie ir laikapstākļi, vai kas cits, bet ir daudz, daudz grūtāk pieķerties. Atkal ir tā sajūta, ka nekas nenotiek, nav nekā ko atcerēties. Un tas viss pie tā, ka pirms nedēļas atbraucu no Itālijas. Bet saņemos un rakstu.

Sāku apmeklēt deju nodarbības. Jo dejot man patīk, un sanāk. Bet būtiskākais iemesls ir, ka es gribēju atrast sev hobiju. (Uzskatu, ka ceļošana, ja vien neesi Zane Eniņa, grāmatu lasīšana un ēst gatavošana sev un ģimenei neskaitās.) Mēs darbā izspriedām, ka hobijs ir tad, ja paņem tev visu brīvo laiku un naudu. Uz to iet. Papildus vienkārši nodarbībām es jau apmeklēju meistarklases (labi, pagaidāmtikai vienu), pērku īpašas kurpes un svārkus, biļetes uz koncertiem. Laika ziņā sāku iet uz visām trīs vietām, kur Rīgā to piedāvā darīt. Gribētos vienu no tām atmest, bet problēma ir, ka man jau zvana un prasa, kāpēc es vairs nenāku un man, kā priekšzīmīgai skolniecei neērti un bail atteikt. (Būs jātiek ar sevi galā.)

Vēl oktobrī bija “Restorānu nedēļa” ar totālu vilšanos Pirmīdā – tā, ka kļūst sliktāk (un arī jautrāk) ar katru ēdienu un izkusis sorberts konservu bundžā tam visam pieliek treknu punktu. Nepalīdzēja pat apziņa, ka virs tevis otrajā stāvā ēd pats Dalailama ar zelta piederumiem, (kas gan diezgan jocīgi slēdzas kopā ar viņu, bet to mums ar lepnumu pavēstīja apkalpojošais personāls). Turpretim izcili labs bija Vīna studijas piedāvājums, kas liek secināt, ka tomēr jāuzticas atsauksmēm un iepriekšējai pieredzei, un tam, ka viesnīcu restorāni kopumā reti kad esot labi. Bet savā ziņā man ar to arī tā restorānu nedēļa patīk, ka nekad nevar zināt, kur un kā būs, jo ir gadījies arī, ka jaunās vietās ir kolosāls piedāvājums. Pavasarī iešu atkal.

Tad bija nedēļa Itālijā – Milāna un Palermo. Bet par to man gribās uzrakstīt atsevišķi. Pagaidām mīļākā bilde no Palermo.img_1401

Kultūras ziņā šis bija izstāžu mēnesis – gan Itālijā apmeklētās, gan Vasiļjeva kārtējā tērpu, gan Jānis Rozentāls LNMM. Par pēdējo īpašs prieks, jo pēdējās dienās redzēju rindu uz muzeju un nebija nekāda muzeju nakts. Muzeja atjaunošana kopumā ir viena no, ja ne pati labākā lieta, kas Latvijā pēdējos gados notikusi. Un tās omes, kas nāk ar mazbērniem. Kā viņas skaidro tās gleznas, salīdzina, arī apsauc un aizrāda. Par pašu mākslinieku man personīgi bija pārsteigums, ka viņš ir tikai 50 gadus nodzīvojis, tik daudz paspējis un, ka nav tikai skaistās un pareizās bildes, kas reklāmas plakātos, bet arī interesantākas gleznas un pikantas fotogrāfijas.

img_1820img_1815img_1806img_1808

Par saviesīgo dzīvi runājot, mēnesis noslēdzās ar Halovīna ballīti pie Raita un Kristīnes, kas man ļoti patika. Es tiešām priecājos, ka cilvēki organizē tādas lietas, aicina citus ciemos. Atklāju, ka mēmais šovs var būt ļoti jautra spēle.

Un kontrastam noslēgumā svētdienas brančs pie brāļa, kas nozīmē krustmeitu apraudzīšanu (savu un māsas) un patīkamu, relaksētu laika pavadīšanu šoreiz ar krāsnī ceptām bietēm (nu man so-so), mafiniem un dzirkstošiem dzērieniem. Priekā!

img_1874

Iedod tik pazīmēt…

P.s. Vēl šomēness es daudz iepirkos. Man ir tā, ka es varu periodiem neko nepirkt, bet tad pienāk tas brīdis un man sarodas daudz kas jauns!!!

Advertisements

One thought on “OKTOBRIS’16

  1. Pingback: NOVEMBRIS’16 | Sabīne Rapa

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s