Category Archives: Maize

OGAS

Es kādam šito stāstīju un man lika saprast, ka vajagot uzrakstīt. Pieredze tīri subjektīva. Ogas man ļoti garšo – jo īpaši zemenes un avenes, (arī kazenes). Bet stāsts par pirmajām divām. Tā kā dzīvoju viena, un ēst gatavošana nav mana kaislība, saldētava stāv samērā tukša. Katru gadu apņemos, ka ogas gan varētu un vajadzētu iesaldēt, pagājušogad pat biju nonākusi līdz reālai darīšanai. Iesaldēju zemenes. Bet ne baigi daudz, jo likās – ai, ja nu kas, var taču nopirkt. Kļūda. Saldētās pirktās zemenes garšo briesmīgi. Nevar salīdzināt ar pašas saldētajām. Kuras gan arī atkausētas ir baigās pļekas, bet vismaz garšo pēc vasaras, nevis drūpošas plastmasas. Tad nu šokā par zemenēm, sāku pirkt saldētas avenes – pilnīgi cita lieta, pat ļoti baudāmas. Secinājums – jāpiesaldē pilns ledusskapis ar zemenēm, jo avenes varēs nopirkt.

IMG_8533

Foto Shutterstock

Advertisements

Maize

Kad kāds grib notievēt, pirmais no kā atsakās ir maize (nu un tās izstrādājumi) un otra lieta, protams, ir saldumi. Es esmu tam gājusi cauri un, jāsaka, ka nekur (nu vismaz pie sapņu svara) tas mani nav novedis. Tagad man ir cita metode – var ēst visu. Ļoti laba.

Un tādēļ man tik ļoti patika šie kādas sievietes francūzietes – Sophie principi attieksmē pret ēdienu un, spriežot pēc bloga ieraksta, viņai ar izskatu nav nekādu problēmu.

  • Katrās brokastīs jābūt tostermaizei ar sviestu. Īstu sālītu sviestu. Un, protams, arī medu.
  • Un maize. Katrā ēdienreizē ir jābūt maizei. Man to iemācīja tēvs, vienkārši, mācot man uzklāt galdu (“Kur ir ūdens? Un maize? Kur ir maize!?”)
  • Nav vērts dzīvot bez glāzes vīna un 12 kafijas tasītēm dienā.
  • Tav vērts dzīvot bez uzkodām. Un uzkoda tiek definēta kā gardums, ko var pamērcēt tējā.
  • Katra ēdienreize ir jānobeidz ar ko saldu, citādi tā nav īsta ēdienreize, un tad tā nav īsta dzīve.
  • Every cool self-respecting chick doesn’t exercise, because exercise is not cool. Have you ever seen Charlotte Gainsbourg exercising ? No! 

Es netulkoju pēdējo punktu, jo nevaru atrast latviešu valodā vārdu, kas visprecīzāk atbilstu angļu ‘to exercise’. Manuprāt, šeit domāts nodarboties ar fizisku slodzi svara zaudēšanas nolūkos. (Tas arī ilgstošā laika periodā man nerealizējās.) Tai pat laikā dejot, skriet vai spēlēt tenisu tapēc, ka vienkārši patīk, ir ļoti vērtīgi.

Svars, kas modē.

Lasīju interviju ar Kerolainu Koksu (Caroline Cox) marta L’Officiel, kas šobrīd, manuprāt, viens no saturīgākajiem modes žurnāliem latviešu valodā, (tomēr drusku labāks par Pastaigu). Šī sieviete ir pazīstama britu modes eksperte, vēsturniece, profesore, pasniedzēja, grāmatu autore … un viena lieta, ko viņa pateica, un ko es nebiju iedomājusies, (jo man nav visu iepriekš uzskaitīto titulu), ir, ka modē vienmēr ir tas, ko grūti sasniegt:

“Kuplas formas tiek augstu vērtētas nabadzīgajās valstīs vai pēckara periodā. Bads un pārtikas produktu trūkums rada nesasniedzamu ideālu – sievieti ar kuplām miesām. Bet šodien rietumu pasaulē praktiski nav bada cietēju, ēdiens ir lēts un pieejams, tāpēc par nesasniedzamu ideālu kļuvis ķermeniskā salmiņš, jo tādu taču tik grūti iegūt: nepieciešama askēze un paškontrole.”

Tā lūk. Askēze un paškontrole, ja.

p.s. Un šis citāts ir vienkārši pērle: “Liela sieviete uz papēžiem – tas ir, atvainojiet, kā cūka ar pakaviem.” Kundze pati izvēlas platformas.