ŠEHEREZADE

Uz Šeherezadi gāju otro reizi. Un iešu arī trešo. (Maz kas ir labāks par baletā pavadītu laiku.) Jo vairāk skatos, jo interesantāk. Pirmajā reizē galvenajās lomās dejoja Raimonds Martinovs ar Ievu Rāceni – bezgala skaisti. Tikko otrajā – Raimonds Martinovs ar Alisi Prudāni. Un Viktorija Jansone viņa mīļākās sievas Zubaidas lomā. (Viktorija vispār viena aizpilda skatuvi.) Arī bezgala skaisti. Bet pilnīgi savādāk. Alisei Prudānei vispār ir balerīnai netipiska ķermeņa uzbūve. (Tāda, kas ļauj man bez sirdsapziņas pārmetumiem sākt pārmest mātei, kāpēc neaizsūtīja mani uz baletskolu.) Bet šis fakts padara viņas deju vēl apbrīnojamāku. Vēl vairākkārtēju skatīšanos man interesantu padara fakts, ka saturā es iedziļinos tikai ar otro reizi. Un, kad Tu saproti, ka daži no personāžiem, kas visu izrādi dejo, izrādas ir jau sākumā nogalināti (dejo viņu gari), izrāde iegūst pavisam citu garšu.

Kas vēl. Tērpi – izcili. Mūzika – dievīga. (Viens caurvijošais motīvs nepamet manu galvu vēl ilgi pēc izrādes. Palīdz arī tas, ka Spotify ļauj klausīties atkal un atkal!) Beigas ir īpaši pārsteidzošas. Izrāde ir kompakta, ar vienu starpbrīdi, bet ir tik aizraujoša, ka šķiet divreiz garāka nekā īstenībā. Visu par izrādi var izlasīt šeit.xlarge_c02eSeherezade_2b_773472773489

p.s. Iepriekšējo reizi es rakstīju par Romeo un Džuljeta.

ŽANNA

Ja man to visu stāstītu kāds cits, es teiktu, ka pilnīgs sviests, nekā jauna. Bet dzirdēt to no Žannas Dubskas, pie tam krievu valodā, jau ir pavisam cits stāsts ar personības pievienoto vērtību. Tās bija 4as stundas, ar vienu pārtraukumu, (ja nu kas, izmaksāja 20eur). No vienas puses var teikt, ka, varbūt, drusku pa garu, bet no otras – nav jau tā, ka bija vēl kaut kur jāskrien tai vakarā, kas tāpat paredzēts šim pasākumam. Man liekas, ka mēs bieži vien mēģinām par daudz kaut kur aizskriet, visu noīsināt, šortkatot

IMG_9954

Lekciju organizē žurnāls “Lilit”. Vieta – Jūrmala, viesnīca “Lielupe”. 14.augustā plānota latviešu valodā.

Bet, ko tad es uzzināju. Mēģināju salikt pa punktiem sev būtiskāko, ko gribētos atcerēties, ievērot, paturēt prātā, labāka stila, dzīves un naudas taupīšanas vārdā. Man Žannas pieeja un padomi patika, tādēļ šur tur tos esmu papildinājusi arī ar savām pārdomām par tēmu.

1. Jāsāk ar to, ka uzmanīgi jāizvēlas, kurai slavenībai vai vienkārši personībai stila ziņā gribētu līdzināties. Lielākā kļūda ir mēģināt atdarināt Karlas Bruni stilu, ja ķermeņa uzbūve jums ir kā Oprai Vinfrijai. Vajag paskatīties drusku tālāk par drēbēm – ķermeņa parametri, dzīvesstils u.tml.

2. Nevajag satraukties – nav sliktas, vai nepareizas komplekcijas, ir nepareiza drēbju izvēle. Jo lielai daļai cilvēku ir nepareizs, vai vispār nav priekšstats par savu ķermeņa uzbūvi, kas attiecīgi nosaka, kurš ir labākais svārku garums, kleitas fasons, bikšu modelis u.tml.

3. Stils nekādi nav atkarīgs no naudas daudzuma. Var saģērbties pēc ķēma par 5000 un izskatīties izcili par 20 eiro.

4. Garderobē dzīvo “vampīri”. Lietas, kuras iegādātas kaut kādā afekta stāvoklī – it kā smuki, izmest žēl, bet uzvilkt arī nekad īsti nesanāk. Tad vēl, ja sāk mēģināt kaut ko piepirkt klāt, paliek vēl trakāk. Man, piemēram, ir tādi melni tilla balerīnas tipa svārki, pirkti Amsterdamā. Ne vairs uzvilkt, ne izmest. Atdot ar pagaidām žēl… Jāuzmanās.

5. Tādēļ drēbes vajag plānot pa sezonām. Jūsu sezonas garderobei jāsatilpst uz viena kronšteina. (Ok, ja jūs esiet stiliste, vai strādājiet modes industrijā, ir pieļaujami max divi.) Tā ir tā saucamā kapsulas garderobe (capsule warderobe), kas pēc tam ļoti atvieglos dzīvi un ietaupīs laiku ikdienā.

6. Kā to veidot? Sezonas sākumā (nevis beigās) paņemiet iepriekšējo – izmetiet to, kas novalkāts, neder, nepatīk, nebūs aktuāli, piepērciet klāt, kas trūkst, un done. (Nav nekādas vajadzības katru nedēļu vazāties pa veikaliem, ja vien tā nav nodarbošanās vai atkarība.)

7. Kā pirkt? Vispirms izdomājiet, cik naudas jūs variet veltīt savai sezonas garderobei. (Atcerieties, summas lielums nenosaka stilu.) Izanalizējiet arī to, kas jums jau pieder – ja kaut ko valkājiet atkal un atkal, mēģiniet iegādāt ko līdzīgu. (!!! Bet līdz ko nopērciet jauno versiju, veco izmetiet.)

8. Nepērciet uzreiz – pamēriet, lieciet pārdevējai sevi nofotogrāfēt (nekādi selfiji, tāpēc viņas tur ir), padomājiet. Jo tas tomēr ir jūsu sūri grūti nopelnītās naudas ieguldījums. Es teiktu – nevis pērciet, bet ieguldiet savā garderobē, stilā, izskatā, kas ar laiku, iespējams, ļaus jums pelnīt vairāk.

9. Sava garderobe ir jāplāno. Padomājiet – ballītei ēdienus un produktu iegādi jūs taču plānojiet. To pašu principu var izmantot garderobei. Ejiet uz veikalu ar plānu – un nevis galvā, bet uz papīra.

10. Gadā ir 52 nedēļas, sezonā 26as. Vajag saprast, cik daudz jums ir nepieciešams. Tas ļoti atkarīgs no dzīvesveida un arī no personības tipa – cik bieži spējat staigāt vienās drēbēs.IMG_9957

11. Droši vajag pirkt lietas komplektos vai vismaz pāros. Atsevišķām lietām ir lielāka iespēja pārvērsties par “vampīriem”.

12. Principā visām drēbēm jūsu garderobē būtu jābūt saskaņojamām. (Izņemot atsevišķus imidžu nesošos izņēmumus, ja jūtat, ka vajag.)

13. Trīs kontroljautājumi pirms pirkt: IMG_9956

14. Ir jāpieņem tas, ka mūsdienās audumu kvalitāte atbilst vienai sezonai. Ar to vajag rēķināties, nevis čīkstēt. Tādēļ bāzes lietas mierīgi var pirkt plaša patēriņa zīmolu veikalos. Žanna savas biezās klientes bez problēmām sūta uz Lindex, Reserved, H&M pēc melnām biksēm, baltiem krekliem un ne tikai. Galvenais, lai labi pieguļ figūrai.

15. Izvairieties no pogām un rāvējslēdzējiem, kas spīd kā hromēta santehnika. Labā ziņa ir tā, ka tos vienmēr var pāršūt.

16. Vispār ļoti daudz ko var un vajag pāršūt. Katram vajadzetu savu šuvēju, kas pielāgo bikšu garumu, žaketes piegriezumu, vidukļa līniju kleitai u.tml. Tas ir pilnīgi normāli, jo pērkamās lietas tiek ražotas masām.

17. Divas košas krāsas garderobē ir maksimums. Tās var mainīties pa sezonām. Un jāskatās, lai labi sadzīvo arī savā starpā.

18. Domājot par apģērbā izmantojamo krāsu daudzumu, nevajag pārspīlēt – atcerieties, ka jums ir arī matu, acu un ādas krāsa.

19. Pamēģiniet pretnostatīt krāsu gammas sezonai – ziemā gaiši un krāsaini, vasarā – tumši un piesātināti. Domājot par fonu, efekts var izrādīties ļoti labs.

20. Svarīgākā ir bāzes garderobe un tās krāsas – melns, balts, bēšs, zils, pelēks. Bet nav tik vienkārši – katrai šai pamatkrāsai vēl jāatrod sev piemērotākā nokrāsa – melnie arī ir dažādi, par baltajiem toņiem nemaz nerunājot. Kad tas izdarīts, krāsas var un vajag izmantot arī dažādās apdrukās, lai interesantāk.

21. Dažkārt šķietama ekonomija ir absurda. Svarīgi parēķināt, cik jums izmaksās viena lietošanas reize. Par pilnu cenu iegādāta žakete ikdienai bieži vien būs izdevīgāka, nekā izpārdošanā nopirkts topiņš, ko uzvilksiet vienu reizi. Jo biežāk vilksiet, jo dārgāku varat atļauties.

22. Lai arī šis viss izklausās super racionāli, ir pieļaujami izņēmumi – atsevišķas, konkrēti jūsu imidžu nesošas ekstravagantas lietas.

23. Aksesuāri mūsdienās ir must have, kā papildinājums bāzes garderobei. Tie dod stilīgumu.

24. Ekonomēt nevajag uz veselību, komfortu, dzīvesprieku. Tas nozīmē, nepirkt lietas, kas ir sintētiskas, spiež un līdz ar to ne pārāk iepriecina.

25. Jo biežāk jūs apģērbu lietosiet, jo kvaltatīvākam tam jābūt. Nevis tā, ka uz balli reizi gadā to labāko (tad var arī sintētikā paciesties), bet tieši pretēji. Nevajag ekonomēt uz lietām, ko nēsājat ikdienā, tām jābūt no labiem materiāliem.

26. 100% poliesterī nevajag dzīvot, to var tikai jauni cilvēki, kuri pagaidām vēl neko nejūt.

27. Viskoze ir mākslīgais zīds, ko var vilkt. Bet uzmanieties no poliestera oderē. (Ja nu kas, oderi vienmēr var pāršūt pie tās šuvējas, kura katram vajadzīga.)

28. Kleitas ir diezgan nepraktisks apģērba gabals no kombinācijas viedokļa, tādēļ izdevīgi ir pirkt komplektu – topu un svārkus, kas kopā izskatās kā kleita.

29. Droši vajag ģērbties kārtās, un nebaidieties kombinēt arī mazāk tradicionāli – žakete uz jakas, svāri uz biksēm u.tml. Bet tomēr uzmanīgi, ja neesiet pārliecināti, labāk turieties pie klasikas.

30. Un visbeidzot – pavadiet laiku skaisti. Pievērsiet uzmanību, lai jūsu acu skatam pavērstos maksimāli daudz skaistuma – daba, māksla, cilvēki (un es nedomāju tikai fizisko skaistumu). Jo runā, ka skaistums pagarina dzīvi.

Tā kā, visticamāk, jau esiet sapratuši, ka īpaši ietaupīt ar šiem padomiem tomēr neizdosies, nobeigšu ar Žannas pēdējo rekomendāciju – sastādiet sarakstu ar bezmaksas lietām, kas jūs iepriecina. Man, piemēram, patīk pasēdēt parkā uz soliņa un vērot strūklaku.

Kolekcionējiet skaistas vietas (nevis lietas).

LEPOJOS

Kapusvētki man ir priecīgs notikums. Tie joprojām asociējas ar bērnību, jautrību, brālēniem, māsīcām, fotogrāfēšanos pie pieminekļa (to mēs vairs nedarām) un daudz saldējuma. Lai arī pati nekad (arī šobrīd) nez kapēc nelaižu garām izdevību palepoties, ka es esmu no Rīgas, tēvs man nāk no Gulbenes, no 4 bērnu ģimenes, tāpēc radinieku man tajā pusē ir daudz. Un pēdējā laikā arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka ar to arī es lepojos. Ar to, ka man ir daudz radinieku. Un ne tikai Gulbenē.

IMG_0001

Tēva māsa pa kreisi, mamma pa labi.

IMG_9989

Ar māsīcas dvīnēm Sabīni un Undīni (5), kuras satiku primo reizi dzīvē. Bērni man līp klāt, neko nevaru padarīt.

IMG_0007

2as Sabīnes

IMG_0010

2as māsas

IMG_0004

Undīne. Ekstravertā dvīne.

IMG_9969

Sabīne. Intravertā dvīne, manējā.

IMG_9973

Ar māsīcu Evu.

IMG_9980

Ar māsīcu Vitu. (Viņai tās burvīgās dvīnes.)

IMG_0003

Es ar bērniem nespēlējos, es ļauju viņiem spēlēties ar saviem matiem. Strādā.

IMG_9998

Māsīca Simona un viņas mamma, mana tēva māsa Murka, kura ir vienkārši fantastiska sieviete.

IMG_9999

Kapi pilni cilvēkiem un ziediem. Vai nav skaisti!

 

LINDA & GOLDIJA

Gribēju jau rakstīt par savu rudenī gaidāmo braucienu uz Palermo, bet tā vietā rakstīšu par divām (vecām) sievietēm. Jo, lai arī tas, kas šobrīd notiek pasaulē ir gana satraucoši, man joprojām aktuāls ir arī novecošanas jautājums, vai precīzāk – cik cilvēki dažādi to īsteno. Būsim reāli – mūsu platuma grādos vecums un domas par to ne ar ko pārāk pozitīvu neasociējas. Skumji.* Tādēļ jebkurš piemērs, kad cilvēks ar savu attieksmi sev liedz piekārt vecuma birku, man šķiet apbrīnas vērts. Un ļoti iedvesmojošs. Starp citu, pasaules notikumu kontekstā Hilarija Klintone (68) arī ir labs piemērs, bet šoreiz ne par to. Pavisam nesen internets mani aizveda līdz Lindai Rodinai (68) un Goldijai Hounai (70).

IMG_9917

Photos: Paul Morigi via Getty Images and intothegloss.com

Nav tā, ka nezināju, kas viņas ir, bet guvu daudz dziļāku ieskatu, noklausoties podkāstu ar Lindu (spiežot šeit, arī links ar daļēju sarunas atšifrējumu) un, iedziļinoties Goldijas (Keitas Hadsones mātes) Instagram kontā @officialgoldiehawn. Tie Goldijas Hounas video ir vienkārši HILARIOUS!!! (Rakstu angliski, jo latviešu tulkojumā ‘jautrs’, manuprāt, ne tuvu neizsaka to būtību.) Un uzreiz jau iedomājos visas (ne visus, jo vīriešiem, pieņemu, diezgan vienalga), kuras padomā, ka tas taču ir vienkārši smieklīgi. Viņas vecumā jau nu tā nepieklājās darīt. Pie tam vēl publiski. Okei, katrs var domāt, kā grib. Bet tad, lūdzu, jums, alternatīva – Linda Rodina. Pilnīgs pretstats, līdz pēdējam eleganta. Nejauši savā virtuvē uzjaukusi sejas eļļu, kas šobrīd maksā 150$ pudelītē. Nekad nav krāsojusi savus matus, kuri sākuši sirmot jau 35 gadu vecumā. Ir pilnīgā mierā ar sevi, lai ietu gulēt 8os vakarā. Jo miegs taču ir tik svarīgs veselībai – “health is wealth”.

Sevi labprāt redzētu kaut kur starp viņām abām. Jo, varbūt, jūs nē, bet es saskaros ar ļoti spēcīgu stereotipu, kādam jābūt un jāizskatās vecumam, jo īpaši sievietēm. Un man tā skumjā versija nepatīk. Man patiktu tāda, kurā arī reklāmā filmēties nav par vēlu.

*Protams, protams ar izņēmumiem.

HAOSS (ATVAĻINĀJUMS 2016)

Iespaidi reizēm noformulējas ar nobīdi. Aptuveni ap sekojošās nedēļas vidu mani skāra atklāsme, ka savu neseno pāris nedēļu atvaļinājumu viena vārdā es raksturotu kā HAOSS. Bet, neskatoties uz to, ka tā pa 100% es izbaudīju vien dienas trīs, tas bija vērtīgs atvaļinājums no dažādu personīgu atklāsmju viedokļa, kuras paturēšu pie sevis. Visādi citādi tā bija Usma vienkārši tāpat – iepriekš minētās trīs dienas, kad pilnīgi nekas nav jādara, izņemot, palasīt, pakrāmēt, iedzert vīnu. Divas weekendu ballītes – kolēģu un radinieku. Pirmajā īpaši iepriecināja tas, ka es šogad saņēmos piedalīties sporta spēlēs un aizgāju uz mežu. Otrā bija burvīga un ēdiena pārbagāta kā katru gadu. (Joprojām cīnos ar pāris liekajiem kilogramiem.) Un, kā trešo atvaļinājuma izklaidi jāmin trīs dienu ceļojumu pa Kurzemi. IMG_9583

Lai nebeigtu šo ierakstu uz negatīvas nots un jums nesāktu likties, ka man nekas nepatīk, uzrakstīšu uzreiz, kas man traucēja. Dažas epizodes. Piemēram, ja numuriņā traki smird pēc kanalizācijas. (Pilsberģu krogs Jūrkalnē, istaba Nr.3) Kāpēc es neprasīju samainīt? Jo vispirms tu, protams, domā, ka tā jau nu nevarētu būt, gan jau izvēdināsies, bet pēc tam saproti, ka visi pārējie numuri ir aizņemti, un negribas jau arī taisīt baigo skandālu vienas nakts dēļ. (Protams. Labāk pēc tam uzrakstīt šeit.) Ja labu vīnu pasniedz no dīvainas formas un izcelsmes glāzēm, pat, ja vietas nosaukumā ir vārds krogs. (Vienkāršas, klasiskas vīna glāzes nemaz nav tik dārgas.) Ja labu zivi bez brīdinājuma pasniedz panējumā. (Bet pati vainīga – turpmāk sekošu padomam, ka laukos jāēd karbonāde ar majonēzes restīti, jo to tur prot uztaisīt.) Ja viesnīcas numurā nav tumšo aizkaru, un tas tiek kompensēts ar gaismas iztrūkumu vannasistabā. Vēl “Laivas” Pāvilostā man nepatika, jo likās, esmu ienākusi neaicināta svešā virtuvē, kur visi ir ļoti pārņemti ar sevi. Bet…, pārejot uz pozitīvo – “Spinout Surf Cafe” gan ir burvīga vietiņa!

Tāpat nekāds jaunums, bet man, kas tur ir retāk, bija atkal patīkami pārliecināties, ka jūra un pludmales mums ir fantastiskas!!! Īpaši ar to, ka tik dažādas un ar minimālu cilvēku daudzumu – Jūrkalne, Pāvilosta, Liepāja. Neskatoties uz to, ka neesmu jūras cilvēks, reizi gadā aizbraukt man vajag, tagad būs miers līdz nākamajai vasarai. Kas man vēl patika – “Goldingen Room” Kuldīgā, jau kādu trešo reizi. Un pēc tam, kad uzzināju, ka īpašniece ir pavadījusi ievērojamu laiku Itālijā, tas daudz ko izskaidroja – gan Prosecco, gan apkalpošanu, principā izskaidroja visu to vietu. Itāļu restorāns “Bel Cibo Ristorante” Liepājā ir vakariņu vērts. (Neļaujiet sevi nobiedēt interjeram.) Un, protams, protams, “Boulangerie” Liepājā. Mēs pat nesēdējām uz jumta, jo tur pēc lietus viss bija slapjš. Bet es varētu tur stundām sēdēt un vērot tos kruasānus, eklērus, maizi, cilvēkus, kafijas. Tik perfekti izstrādāts koncepts – no kanārijputniņiem līdz pat apkalpojošo meiteņu apģērbam.

Visu apkopojot secinājums ir tāds, ka ārpus Rīgas ir ļoti labas vietas, bet ir jāzin un jāmeklē. Un jā, man ir augstas prasības. Jums arī tādas novēlu.

ISTABA

miniroom2

Bilde: Tim Burton’s “Alice in Wanderland”

Iedomājies, ka tu visu dzīvi esi gribējusi nokļūt vienā istabā. Un tad tu beidzot tur nokļūsti. Tur ir tik forši, un tu esi tiek priecīga un sajūsmināta, tev liekas, ka tu varēsi palikt tajā istabā visu laiku! Bet tad tev no tās istabas jāiet ārā. Tu arī ej, jo domā nekas, gan jau atkal varēsi nākt atpakaļ, istaba jau nekur nepazudīs. Jā, istaba nepazūd, bet iekšā tevi vairs nelaiž. Tu gaidi, neizpratnē staigā apkārt, ceri, jo redzi, ka reizēm pat paveras durvis. Un jā, tas pienāk brīdis, tevi atkal ielaiž iekšā. Un atkal ir jauki un forši, un priecīgi. Tev ļoti patīk tajā istabā, un liekas, ka istabai arī patīk, ka tu tur esi. Bet palikt tev neļauj, atkal ir jāiet prom. No sākuma tu pat pārāk nebēdājies, jo domā, ka gan jau atkal varēsi tikt tur iekšā, bet laiks iet un tevi nelaiž, tu pat nezini, vai vispār kādreiz ielaidīs. Tu mēģini tikt iekšā pati, tev liekas, ka tulīt, tulīt jau būsi tur, bet nē – durvis degungalā aizverās. Tad tu sadusmojies un ej uz citām istabām, mēģini sev iestāstīt, ka tā istaba nemaz nebija tik forša, bet slepenībā tikai vēro, kad durvis atkal būs vaļā. Un tas notiek, un tevi ielaiž, un tad atkal izdzen, un atkal ielaiž un izdzen, reizēm pat mudina iet atkal uz tām citām istabām. Un tev ir sajūta, ka tevi rausta kā lelli. Tu dusmojies uz sevi, raudi, ka esi tāda lelle, jo zini, ka tā nav nekāda leļļu istaba. Bet tu ļaujies, jo nespēj pretoties, jo vienīgais, ko tu gribi, ir atkal nokļūt foršajā istabā.

IEMŪRĒTIE

Liekas, ka par šo operas iestudējumu dzirdējuši pat tie, kuri operā nav bijuši. Arī tik daudz jautājumu par to, kā man patika, nebiju iepriekš saņēmusi. Tādēl, neskatoties uz to, ka sezona tik pat kā beigusies, padalīšos ar iespaidiem. Varbūt, noderēs rudens kultūras programmu plānojot.

Sākšu ar to, ka par to, ka tiek kaut kas jauns pašu radīts un iestudēts esmu sajūsmā. No sirds atbalstu. Tomēr konkrētais gabals manī radīja pārdomas. Jo tik kolosāla scenogrāfija, interesanta, savdabīga tēma, lieliski dziedātāji, tērpi, visa radošā komanda – Latvijas zieds! Bet kāpēc jārada tāds gaudu gabals?? Ok, grūti mums gāja ar to bibliotēku, kaut kā tikām galā, bet, ko es atkal dzirdu – viss caur ciešanām, obligāti kaut kas jāupurē un beigās iemūrējām tukšumu. Nudien lepojos! Man galīgi nepatīk komēdijas, bet, kāpēc nevar drusku itāļu prieka un viegluma. Nevis atkal kultivēt, ka tāpat viss slikti, un tā būs arī turpmāk.

Bet nu. Visu šo apdomājot un analizējot, esmu izlēmusi, ka tomēr gribu izaicināt savu iekšējo latvieti un iet vēlreiz, mēģinot trāpīt uz otru sastāvu ar Elīnu Šimkuss un pārējiem. Varbūt, viņi mani pārliecinās. Vai arī gūšu apstiprinājumu kādā no recenzijām lasītajā, ka no abiem sastāviem varētu uztaisīt vienu ideālo.

2016-05-18_img_1357_foto_agnese_zeltina

Foto Agnese Zeltiņa

OGAS

Es kādam šito stāstīju un man lika saprast, ka vajagot uzrakstīt. Pieredze tīri subjektīva. Ogas man ļoti garšo – jo īpaši zemenes un avenes, (arī kazenes). Bet stāsts par pirmajām divām. Tā kā dzīvoju viena, un ēst gatavošana nav mana kaislība, saldētava stāv samērā tukša. Katru gadu apņemos, ka ogas gan varētu un vajadzētu iesaldēt, pagājušogad pat biju nonākusi līdz reālai darīšanai. Iesaldēju zemenes. Bet ne baigi daudz, jo likās – ai, ja nu kas, var taču nopirkt. Kļūda. Saldētās pirktās zemenes garšo briesmīgi. Nevar salīdzināt ar pašas saldētajām. Kuras gan arī atkausētas ir baigās pļekas, bet vismaz garšo pēc vasaras, nevis drūpošas plastmasas. Tad nu šokā par zemenēm, sāku pirkt saldētas avenes – pilnīgi cita lieta, pat ļoti baudāmas. Secinājums – jāpiesaldē pilns ledusskapis ar zemenēm, jo avenes varēs nopirkt.

IMG_8533

Foto Shutterstock