Tag Archives: kalni

I’M BACK!!!, CERVINIA, DARBA MAIŅA

Ir jau pagājuši vairāk kā divi mēneši, kopš esmu ko rakstījusi. Bet, lai arī cik gara būtu pauze, es vienmēr atsāku. Pati daudz domāju, kādēļ nevaru pieturēties pie kaut kādas regularitātes. Nav jau tā, ka man nebūtu laika. Bet vienīgais pie kā es esmu nonākusi ir, ka esmu vienkārši slinka un nedisciplinēta. Diemžēl nav nekāda cita skaista, tēlaina iemesla, lai kā arī man gribētos. Ar citām lietām ir drusku vieglāk sevi motivēt. Piemēram, arī ar jogu es nodarbojos, lai nesajuktu prātā, tas nomierina manu nervu sistēmu, mazina trauksmi. Vispār ne tādēļ, ka izdomāju, ka tas baigi labi izklausās. Es vienkārši izvairos no sekām. Ļoti labi zinu, cik lielu pauzi varu ieturēt. Esmu atkal pārgājusi uz rītiem, jo saistībā ar visu to darba maiņu vakaros jau esmu tik emocionāli pārņemta, ka neviena mana daļa nespēj piespiest mani izritināt to paklājiņu. Bet vispār šis vienmēr būs interesanti, jo gan joga, gan rakstīšana, kad es to daru man ļoti, ļoti patīk, bet tas mentālais process un cīņa ar sevi, lai līdz tam nonāktu…

Bet, ko es gribētu pieminēt attiecībā uz februāra mēnesi, ir divas lietas. Sākšu ar to, ka nedēļas laikā pieņēmu lēmumu nomainīt darbu, aizejot no MOOZ!, kur pie Ērika nostrādāju 10 ļoti labus un vērtīgus gadus. Tā bija ekskluzīva reklāmas skola. Pie tam darba maiņa nebija nekas plānots un apliecināja to teicienu, ka viss var mainīties nedēļas laikā. Tas arī apliecinaja to, ka nekad nesaki nekad, jo likās, ka, ja es mainīšu kaut ko savā darba dzīvē, tad nu nekādā gadīumā neiešu uz citu reklāmas aģentūru, ko es tieši izdarīju. Tas bija pareizs lēmums, kuru nevienā brīdī nenožēloju. Bet tas tomēr bija arī pārlieku emocijām apvīts process, priecājos, ka tas ir beidzies un manā emociju jūrā pamazām iestājas relatīvs miers. Jo viena lieta ir aiziet no veca darba, bet ne mazāk satraucoši bija uzsākt jaunu. Bet par šo tēmu pagaidām beigšu.

Un otra lieta ir tā, ka pa vidu darbiem es biju slēpot. It kā nekas tāds, bet tas bija viens no patīkamākajiem braucieniem, cik varu atcerēties. Atklāju Cervinia – Itālija uz Šveices robežas. Labākais tajā visā bija tas, ka bija salīdzinoši daudz sniega un piecas saulainas dienas pēc kārtas. Ja tā nebūtu, tam viesnīcas numuram ar balkonu un skatu uz kalnu arī nebūtu tik lielas nozīmes. Bet kopumā nezinu no kā tas man ir, laikam jau, ka no bērnības, bet tā laime, ko es izjūtu slēpojot un skatoties uz kalnu virsotnēm ir neaprakstāma. (Bet tas tikai labā laikā. Sliktajā lielākā laime ir par spīti tam nokļūt kafejnīcā.) Vispār, nedaudz līdzīgas izjūtas man ir, skatoties labu baletu vai klausoties atsevišķus klasiskās mūzikas skaņdarbus dzīvajā izpildījumā, tādēļ esmu apņēmusies maksimāli un apzināti iekļaut šīs lietas savā dzīvē.

Ar šo arī beigšu, pievienojot 13 bildes un vienu video (ēdām mēs daudz) no Itālijas kalnu ceļojuma, kamēr vēl galīga vasara nav iestājusies.12345678910111213

 

Advertisements