Tag Archives: Kino

5as FILMAS

Festivāls Baltijas pērle man ļoti patīk. Jau gadu no gada. Patīk viss – sākot ar bukletu, kurš turpina būt dizainiski nemainīgs un, kurā kāds jauks cilvēks rūpīgi aprakstījis katru filmu, detalizēti norādot aktierus, valstis, nominācijas un pat filmas garumu. Es veltu īpašu laiku tā izpētei, atlocot to filmu lapas, kuras gribētu noskatīties. Realitāte ir tāda, ka redzu aptuveni pusi no vēlamā. Šogad skatīšos 5as filmas. Esmu jau nopirkusi biļetes, sarunājusi līdznācējus. Dažas gan es skatīšos viena, jo tomēr tas ir diezgan apgrūtinoši – jums jāsakrīt ne tikai laikiem, bet arī gaumei uz kino. Man vieglāk ir noformulēt, kas man nepatīk – pārāk jocīgas filmas, stulbas komēdijas, zinātniskā un cita fantastika, šausmu filmas, grāvēji, multfilmas un tādas filmas kā Harijs Poters un Gredzenu Pavēlnieks. Ok, bet par to, kas patīk – lūk mana šī gada Baltijas pērles filmu izlase:

Carol.

No Oskariem dažādās kategorijās nominētajām filmām esmu redzējusi labi, ja piecas. (Tas gan netraucēja piedalīties prognožu spēlē, jo izmantoju katru izdevību pārbaudīt savu intuīciju.) Bet pilnīgi mierīgi varētu būt redzējusi tikai šo vienu – CAROL. Jau filmas treileris vien sajūsmināja. (Video ieraksta beigās.) Interesanti, ka pati filma man iepatikās tikai uz beigām, bet tad pilnīgi visa. Kadru un tuvplānu skaistums vienkārši neaprakstāms. Kas man patika vis-vis vairāk – protams, Keita Blanšeta. Viņas drēbes, īpaši kažoks; blondie, vienmēr perfekti ieveidotie mati (neesmu vēl izlēmusi, kad manējie sāks sirmot, kļūt par blondīni vai bruneti, bet šobrīd sliecos pirmā virzienā); atturīgā, vēsā elegance; kā viņa smēķēja un lietoja alkoholu; Ņujorkas 50/60to gadu fons, jo īpaši restorāni un universālveikals.

carol_1carolCarol_1carol_2 carol_5

Mana Prāta Vētra

Prāta Vētra ir īpaša grupa. Tā ir grupa uz kuras koncertu braucu Siguldas kultūras namā. Joprojām atceros sarkanos samta aizkarus.

Tā ir grupa ar kuru sajutos kā īsta grūpija pēc koncerta Tukumā, kad tusējām kaut kādā dzīvoklī. Saglabājusies man arī tās reizes morning after bilde.

IMG_5214

Tā ir grupa, kuras dziesmu “Brīvdienas ir manas laimīgās dienas” vairs nespēju klausīties, jo tā tika likta uz repeat veselu vasaru manā pirmajā auto.

Prāta Vētra ir noteikts posms manā dzīvē. Negribu teikt, ka esmu ar viņiem izaugusi, bet augusi noteikti. Bija pat laiks, kad uz jautājumu, ja varētu piedzimt par jebko varēju viennozīmīgi atbildēt, ka gribētu būt Renārs Kaupers. Un nevis, ka es tur gribētu dziedāt, vai būtu viņā iemīlējusies, es vienkārši gribēju visiem patikt. (Tādu jautājumu, protams, neviens man neuzdeva.)

Nobeigumā mans Top 5 (secība ne par ko neliecina).

Par podu.

Kaķēns, kurš atteicās no jūras skolas. (Vārdi fantastiski!)

Jo Tu nāc.

Tur kaut kam ir jābūt.

Māsa nakts. (Ahhh…)