Tag Archives: Ziemassvētki

DECEMBRIS’16

Ar decembri man ir krīze. Jo, pirmkārt, tas likās ļoti garšs mēnesis. Otrkārt, visa bija tik daudz. Un, treškārt, tā visa rezultātā es no vienas puses neko vairs neatceros, kas notika. Bet no otras arī negribu rakstīt tagad visu nakti. Tādēļ mēģināju salikt kopā no bildēm tā koncentrēti.

VĀRNA – Elzas Leimanes un Reiņa Sējāna baleta dejas performance. Man ne īpaši, bet pēc tam es noskatījos “100g kultūras. Personība.” raidījumu ar Elzu un tā inteliģence un miers, ko viņa izstaro, padarīja manus iespaidus par Vārnu galīgi nenozīmīgus. Ja viņai patīk, man arī patīk viss, ko viņa rada, dejo, saka…

OŅEGINS – opera. Tiešām patika, uzreiz. Apkārt gan runā, ka mākslinieciskais līmenis neesot pārāk augsts un vispār izskatās pēc Amoralle modes skates. Par pirmo neesmu pārāk kompetenta spriest, bet attiecībā uz tērpiem, manuprāt, tur viņiem ir īstā vieta. Es tiešām izbaudīju.

SIKSPĀRNIS – operete. Viegls gabals, bijām ar kolēģītēm. Ja vēl varētu to skatīties pie galdiņa, malkojot šampanieti, vispar būtu super. (Bet un to var arī paspēt divos starpbrīžos.)img_2883XIII – bārs. Esmu nejauši pievērsusies kokteiļiem. Un ir vietas Rīgā, kur viņi ir nenormāli garšīgi (arī dārgi), bet tu neko (nu vismaz divus toč) nenožēlo. Un ir arī vietas, kur neko tādu nevajag pasūtīt, bet tur ir citas garšīgas lietas. Galvenais, zināt, kur un ko. (Un labi, ja ir kompetenti cilvēki, kas pastāsta. Sveicieni!)img_2599img_2601MĀKONIS – vieta, kur es sagaidīju Jauno gadu. Teikšu tā. Tas nebija ideālākais scenārijs, kā es gribētu sagaidīt Jauno gadu, bet, ņemot vērā to, ka šogad negribēju palikt mājās, esmu ļoti apmierināta. (Viena no tām vietām ar garšīgajiem kokteiļiem.)img_3246MAKE-UP – savas radinieces (uz īpašiem pasākumiem, protams) es mēdzu krāsot jau pat pirms izgāju kursus. Man vienkārši liekās, ka mēreni uzkrāsoti cilvēki pēc 14 gadu vecuma vienmēr izskatās labāk. Šomēness uzkrāsoju sava brāļa meitu un viņas draudzeni uz Žetonu vakaru – un viņas kļuva tik skaistas, un priecīgas. (Lūdzu, rīt uzkrāsojieties. Nu, kaut mazliet!)img_26175.DECEMBRIS (gandrīz aizmirsu) – mana vārda diena!!! Man bija tik daudz puķes, rozes… Nu, ko es varu teikt. Mani iepriecināt patiesībā ir tik ļoti vienkārši.img_2701ZIEMASSVĒTKI, un viss ar to saistītais – jāsagādā dāvanas; jāsasaiņo dāvanas; jāaizsūta paciņas manai norvēģu ģimenītei; jāsaraksta, jānosūta kartiņas; jāsagādā mini egle savam mini dzīvoklītim (ļoti veiksmīgs pirkums šogad), jo Ziemassvētku vakara svinēšana notiek pie manis; vēl darbā pasākums, jāiet ciemos, jāmainās ar dāvaniņām, jāiet uz restorāniem, koncertiem… Ir drusku nogurdinoši (nezinu kā būtu, ja es vēl sāktu kaut ko cept un gatavot), bet tāds prieks un arī gandarījums, kad tas viss ir pagājis un izdarīts, tāds miers iestājas. Viss, protams, būtu vēl trakāk, ja man tajā laikā būtu jāiet uz darbu. Bet pie mums @ MOOZ! visiem šis skaistais laiks ir brīvs. Un nav pat jāņem atvaļinājums. (Starp citu, gandrīz visi satiktie cilvēki mani par šo apskauda.)

DŽORDŽS MAIKLS – tas, ka viņš nomira. Teikšu atklāti – pārējie šī gada aizgājēji man nebija sirdij tik tuvi, bet tādas skumjas, kādas sajutu ar šo nāves gadījumu man līdz šim bijušas tikai, kad nomira Fredijs Merkūrijs un Kurts Kobeins. Sen. Lika arī aizdomāties, ko es aiz sevis atstāšu… Mūziku notikti nē. Bet tagad nevaru izvēlēties, kuru Džordža dziesmu šeit nošērot – Last Christmas vai Freedom. Izdomāju. Jo decembris. Un gads jāgaida, lai atkal klausītos.

Bet ar ko es tiešām lepojos pagājušajā mēnesī (precīzāk mēneša pēdējās dienās) – sakārtoju un beidzot arī salīmēju savu lielo fotoalbūmu. No piedzimšanas līdz vidusskolas izlaidumam. Tas man bija gada projekts – lepojos! Un ar ko es lepojos vēl vairāk – šogad man izdevās uzrakstīt sakarīgas apņemšanās – nu tādas, kas pašai reāli patīk, nevis tādas, kādas liekas, ka vajadzētu.

Bet ko nu par to decembri – jau jauns gads, jauni iespaidi, ko gūt.